5 jautājumi par atkritumu pārstrādi Latvijā

Klimats mainās, dabas resursi tiek noplicināti ātrāk, ozona slānis kļūst plānāks, ūdens un sauszemes ekotoksicitāte palielinās — tie visi ir tikai nelieli piemēri, kā cilvēka kļūdas un nolaidība atkritumu apsaimniekošanā ietekmē mūsu planētu. Lai maksimāli samazinātu radīto atkritumu daudzumu, svarīgi ir ne tikai patērēt mazāk preču, bet arī šķirot atkritumus tālākai utilizācijai. Paskatīsimies, kā mūsdienās Latvijā ir uzbūvēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana.

Ar ko sākas laba atkritumu apsaimniekošana?

Videi draudzīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatā ir to šķirošana, ko veic cilvēki, preču un pakalpojumu patērētāji. Šim nolūkam Latvijā tiek izvietoti specializētie konteineri un atkritumu automāti, lai iedzīvotāji dalītu savus atkritumus pēc veida:

• papīrs,
• plastmasa,
• stikls,
• metāls,
• bioatkritumi.

Tālāk konteineros sadalītie atkritumi tiek nogādāti šķirošanas centros, kur atkritumi tiek atkārtoti šķiroti - pēc materiāla veida un kvalitātes - noderīgajos, utilizācijai derīgajos un atkritumi apglabāšanai. Noderīgie atkritumi no šķirošanas centriem tiek nosūtīti uz rūpnīcām pārstrādei. Nepiemērotie otrreizējai pārstrādei - uz poligoniem.

Kādas ir atkritumu pārstrādes priekšrocības?

Atkritumu utilizācija ir process, kurā atkritumus izmanto kā izejvielu preču un materiālu ražošanai, iepakojuma reproducēšanai. Piemēram, cietās plastmasa, tai skaitā plēves, maisiņi, skārdenes, nonācot Nordic Plast rūpnīcā, pārvēršas LDPE, HDPE un PP granulās. Jelgavā PET pudeles un korķi kļūst par pusfabrikātiem augstas kvalitātes plastmasas ražošanai. Papīra atkritumu pārstrādi veic SIA EKO ISO un SIA V. L. T. ECO ISO no vecām avīzēm izgatavo ekovati un siltumizolācijas materiālu, savukārt V.L.T. — ražo olu kartona iepakojumu no otrreiz pārstrādāta papīra. Bet stikls no automātiem tiek sūtīts uz lietuviešu un igauņu stikla pārstrādes rūpnīcām.

Latvijas pasākumi sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanai.

Latvijā realizētā un izlietotā iepakojuma apjoma kontrolei pieņemti noteikti pasākumi:

1. Likmes paaugstināšana par atkritumu savākšanu. Šādam pasākumam vajadzētu mudināt latviešus rūpīgi un regulāri šķirot atkritumus. Tas samazinās atkritumu apglabāšanas apjomu  un palielinās pārstrādei paredzēto atkritumu procentuālo daudzumu.
2. Depozīta likmes ieviešana dzērienu iepakojumam: skārdenēm un pudelēm. Depozīta sistēma pieņem, ka pircējs iegādājas preces par cenu, kura viedojas, ņemot vērā depozīta likmi. Nododot dzēriena iepakojumu pēc lietošanas, persona var atgriezt iemaksāto depozītu - viņam tiek izsniegts čeks par noteiktu summu, ko var realizēt veikalā pērkot preces.
3. Aizliegums izmantot vienreiz lietojamo plastmasu -  galda piederumus, šķīvjus, ausu kociņus, gaisa balonu kociņus, salmiņas, konteinerus priekš dzērieniem utt.
4. Dabas resursu nodoklis. Attiecas uz uzņēmējiem, kuri realizē preci iepakojumā; izmanto iepakojumu preču pārdošanai; izmanto iepakojumu, lai organizētu savu saimniecības darbību. Tomēr ir alternatīva, kas ļauj nemaksāt nodokli. Uzņēmumam vai nu patstāvīgi jāorganizē ekonomiskā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, vai jānoslēdz līgumu ar uzņēmumu, kas savāc un izved atkritumus.

Kas kavē efektīvu atkritumu apsaimniekošanu?

Daudzi Latvijas iedzīvotāji atkritumus nešķiro, bet izmet atkritumu konteineros visu pēc kārtas. Iemesls šādas attieksmes pret atkritumiem nav tikai neapzinīgumā. Ne visi uzņēmumi, kuri nodarbojās ar atkritumu savākšanu un izvešanu uzrauga konteineru stāvokli. Turklāt tie nenodrošina konteinerus bioatkritumiem. Un tā kā atkritumu šķirošanas process nav obligāts, tad vēlmes atkritumu sadalīšanai netīrās, salauztās tvertnēs nevar rasties. Un patstāvīgi izlemt, kur likt pārtikas pārpalikumus, vēl jo vairāk. Tāpat redzam nolaidīgu attieksmi, izvedot būvgružus. Visur veidojās spontānas izgāztuves, kuru galvenais saturs ir būvniecības atkritumi. Daugavpilī vien komunālie dienesti ik gadu tērē aptuveni 40 000 eiro šādu nelegālo izgāztuvju likvidācijai. Tendenci "vest atkritumus uz tuvajiem mežiem" nosaka atkritumu izvešanas augstās izmaksas. Lētāk ir nosūtīt tos ārpus pilsētas. Vēl viens kavējošs faktors ir iedzīvotāju zero waste principa - hierarhiskā atkritumu apsaimniekošanas - noraidīšana un neīstenošana.

Zero waste ir jauna pieeja atkritumu otrreizējās pārstrādes jautājuma risināšanai.

Zero waste ir ekoloģiskā filozofija, kas mudina cilvēkus visā pasaulē pārskatīt viņu attieksmi pret atkritumiem. Un apsaimniekot atkritumus, vadoties pēc principa: "Patērē mazāk izejvielu, ko būs jāizmet.”

Noteikumi nulles atkritumu koncepcijai:

1. Atteikšanās no nevajadzīgā. Paredz apzinātus un patiešām vajadzīgus pirkumus, lai iegādātos mazāk preču un tādējādi ražotu mazāk atkritumu.
2. Samazināt patēriņu. Tas nozīmē pirkt mazāk elektronikas, tehnikas, mēbeles, apģērba utt.
3. Remonts un atkārtota izmantošana. Nesūtīt tieši uz izgāztuvēm salauztas vai iepriekš lietotas mantas. Bet mēģināt tās piemērot citās darbības jomās, ja tās primāri paredzētajam mērķim neiespējami izmantot.
4. Nosūtīt atkritumus otrreizējai pārstrādei. Ir svarīgi, lai katrs cilvēks šķirotu atkritumus un nodotu visus atkritumus pārstrādes punktos.
5. Patstāvīgi kompostēt to, ko var. 

Ikdienā ievērojot zero waste principu, mēs varam atrisināt daudzas ekoloģiskās problēmas. Zolt atbalsta ideju par labu atkritumu apsaimniekošanu kopīgai tīrai nākotnei, tāpēc izveidojām aplikāciju ātrai atkritumu konteineru pasūtīšanai.

Lai pasūtītu konteineru, dodieties uz sadaļu: "Pasūtīt konteineru". Padarīsim kopā tīrāku pasauli!