Atkritumu šķirošanas mīti – atmaskosim tos ar faktiem un statistiku. Ir grūti izveidot atkritumu šķirošanas ieradumus, tāpat kā jebkurus citus. Vēl grūtāk pieradināt to darīt visus cilvēkus. Sakarā ar visas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nepilnībām valstī: no nepietiekamā atkritumu konteineru skaita līdz pilsoņu sliktajai informētībai. Kamēr saražoto atkritumu apjoms pieaug. Atkritumu rašanās avoti. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā saražo aptuveni 300 kg atkritumu. Ja ņem vērā vidējo trīs cilvēku ģimeni, jūs iegūstat apmēram tonnu atkritumu. Un tas attiecas tikai uz vienu ģimeni. Un kopējais Latvijas radīto atkritumu apjoms no ~ 1, 92 miljonu cilvēku ir aptuveni 700 000 tonnu sadzīves atkritumu gadā. Tajā pašā laikā Latvijā tiek pārstrādā aptuveni 10% atkritumu.

Šo rādītāju var uzlabot, ja visi sāks šķirot atkritumus. Latvijas atkritumu grozā vidēji ir: 30% sadzīves atkritumu, 40% pārstrādājamo iepakojuma atkritumu un 30% bioatkritumu un citu produktu Izrādās, ka 70% no visa atkritumu daudzuma var šķirot vēlākai kompostēšanai vai pārstrādei. Tomēr papildus nevēlēšai veltīt nedaudz vairāk laika un pūļu atkritumu šķirošanai ir daudz mītu un aizspriedumu attiecībā uz pārstrādājamo materiālu apglabāšanas procesiem, atkritumu pārstrādi un veselības drošību. Tie arī kavē “zaļo ieradumu” attīstību. Aizspriedumi par ekoloģisko draudu. Tas nāk no nezināšanas par mūsdienu tehnoloģijām, ko izmanto atkritumu pārstrādē. Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka patēriņa preces, kas izgatavotas no pārstrādājamiem materiāliem, piemēram, apģērbs, apavi vai sadzīves tehnika, var kaitēt mūsu veselībai. Ir jāsaprot, ka pastāv kvalitātes standarti, kas nosaka, vai produkts būs piemērots pārdošanai vai nē. Ja tā sastāvā ir atrodamas indīgas vielas, šāds produkts tirgū nenonāks. Tāpēc pārstrādājamie materiāli pirms to izmantošanas ražošanā tiek rūpīgi iztīrīti un pārbaudīti. Turklāt liela daļa cilvēku jau aktīvi nēsā apģērbu, kas izgatavots no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, un neiegūst nekādas slimības vai veselības pasliktināšanos. Nike, Adidas, H&M, Levi’s, Topshop, Marks & Spencer, Max Mara un citi atbalsta plastmasas apģērbu un apavu pārstrādi un ražošanu.

Mīts: viens uz lauka nav karēvis. "Ja atkritumus šķirošu viens, nekas tik un tā nemainīsies." Mainīsies! Un to ir viegli aprēķināt. Piemēram, katru dienu nododot pārstrādei vienu puslitra plastmasas pudeli, jūs varat iegūt vairāk nekā 10 kg pārstrādājamu materiālu gadā. No kuriem var tikt izgatavoti 19 T-krekli. Un regulāra piegāde makulatūras uztvērējam ļaus ietaupīt koksni papīra ražošanai. Protams, ieradums šķirot atkritumus konteineros neattīstīsies vienas nakts laikā. Rietumvalstīs, kur tā jau ir norma, bija nepieciešami 10-15 gadi. Šo ceļu mums vēl būs nepieciešams noiet. Bet vai 10 gadi ir daudz, lai nodrošināt tīru vidi? Sāciet šķirot atkritumus jau šodien, lai rīt pasaule būtu nedaudz tīrāka.