10€
Atlaide pirmajam pasūtījumam
Zolt app ir mobilā aplikācija būvgružu konteineru pasūtīšanai
LV RU
Nelikumīgas celtniecības atkritumu izvešanas problēma Latvijā
Problēma ar celtniecības atkritumu izvešanu Latvijā joprojām ir aktuāla. Daudzus gadus celtniecības atkritumi tika nelikumīgi izvesti uz nelegālajām izgāztuvēm. Dažviet turpina augt atkritumu kalni.
25.07.2022

Kāds ir celtniecības atkritumu palielināšanās iemesls

Valsts ekoloģiskā dienesta preses sekretāre Maruta Buklēviča vēsta, ka ne vienmēr šādus atkritumus var saukt par izgāztuvēm šī vārda pilnajā nozīmē, tomēr liela daļa šādu atkritumu tiešām tiek sakrauts noteiktās vietās. Attiecīgi pēc laika arī citi redz, ka ar guļošiem atkritumiem nekas nenotiek un pakāpeniski sāk pievienot arī savus celtniecības atkritumus. Šādi daži maisi var pārvērsties par izgāztuvi.

Māris Simanovičs, Eco Baltia Group menedžeris uzskata, ka ar lielgabarīta atkritumu izvešanu kopumā Latvija tiek galā, bet sīkas “mājsaimniecības” izvešanas problēma joprojām pastāv. Māris pieņem, ka šādas situācijas iemesls ir tāds, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par to, kā rīkoties ar atkritumiem un ko darīt, kur zvanīt utt. Māris atgādina, ka atkritumi jānovirza atkritumu pārvaldniekam vai atkritumu konteinerā jānogādā attiecīgajā likumīgajā vietā.

Pastāv prasības, kuras ir jāievēro mājā vai dzīvoklī, veicot remontu. Rīgas Būvniecības komisijas Preses sekretārs Edgars Butāns paziņo, ka, iesniedzot Būvniecības Pārvaldei būvniecības plānu, katrs dizainers saņem instrukciju, un saskaņā ar to viņam ir pienākums aprēķināt aptuveno sadzīves atkritumu apjomu un vietu, kur tie tiks transportēti. Tālāk Pārvalde salīdzina datus un pārbauda, cik legāls būs šāds risinājums. Tāpat arī Pārvalde pieprasa čekus, kuri pierāda, ka atkritumi tika izvesti un nodoti tam, kurš tos glabās.

Tomēr ir skaidrs tas, ka nav iespējams noteikt precīzu atkritumu apjomu tajā gadījumā, ja šis ir privātais kosmētiskais remonts. Turklāt šāda remonta veikšanai nav jāsaņem nekādi sertifikāti un attiecīgi arī atkritumus, kas rodas šādu darbību rezultātā, nav iespējams atsekot. Reti apkārtējā vidē lielos daudzumos parādās atkritumi no firmām un ražotnēm. Vislielākā problēma ir ar privātiem īpašniekiem, kuri mājās veic sīkus remontdarbus un kaut kur izmētā celtniecības atkritumu kaudzes līdz 300 kilogramu apjomā.

Kāds varētu būt šādas privāto īpašnieku uzvedības iemesls

Sods par atkritumu izmešanu mežā sastāda līdz 1000 eiro fiziskām personām un līdz 2100 eiro juridiskām personām. Tomēr pilsoņus tas neaptur, jo viens atkritumu izvešanas konteiners maksā 200 eiro. Bet jēga ir tāda, lai atkritumu izmešanu padarītu neizdevīgu un neērtu. Vēlams, lai cilvēki paši ar atkritumu konteineriem gribētu izvest savus celtniecības atkritumus nevis uz mežu, bet uz specializētām iestādēm, piemēram, uz Getliņiem

Cita problēma ir tāda, ka ir tādi atkritumu veidi, kas jāved prom uz citām vietām nevis uz vienkāršām celtniecības izgāztuvēm. Tas attiecas, piemēram, uz krāsu burkām, slānekļa pārpalikumiem utt. Visi dabai un cilvēkam ķīmiski bīstamie savienojumi jāutilizē speciālās pieņemšanas vietās.

Rūdolfs Kaledžs, uzņēmuma Getliņi celtniecības atkritumu pārvaldes nodaļas priekšnieks skaidro, ka nav tādas sistēmas, kas sadalītu atkritumus pa reģioniem, nav precīzi sakārtotas noieta sistēmas, bet pilsoņiem viss jādara patstāvīgi. Tas arī dažus cilvēkus izsit no sliedēm, pat tad, ja sākotnēji cilvēks vēlējās rīkoties pareizi.

Kā tiek šķiroti iegūtie atkritumi

Šobrīd utilizācija notiek sekojoši: atlūzas tiek saspiestas, bet tad atkal tiek izmantotas celtniecībai, piemēram, ceļu ierīkošanai, slāņa izveidei zem plātnēm vai asfalta seguma. Tas mazina iedarbību uz apkārtējo vidi, jo no jauna iegūt ceļu montāžai nepieciešamo materiālu (smiltis, šķembas, māls, keramzīts utt.), vairs nav tik nepieciešams. Ja celtniecības atkritumi tiktu izvesti stingri reglamentēti un pastāvētu sadales sistēma, tas daudzkārt samazinātu ceļa plātnes remonta un celtniecības izmaksas.

Likumprojekti, kurus Eiropas Parlaments pieņēma 18. aprīlī, prasa, lai līdz 2025. gadam vismaz 55% pašvaldības atkritumu tiktu pārstrādāti. Tomēr saskaņā ar statistikas datiem, pērnā gadā Latvijā tika pārstrādāts mazāk nekā 30% atkritumu, bet vairāk nekā 70% no tiem tika izmantoti zemes ierīcībai.

Nākotnes plāni šķirošanai un utilizācijai

Līdz 2035. gadam utilizēti atkritumi nedrīkst pārsniegt 10%. Līdz 2025. gadam jābūt nodrošinātai atsevišķai tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšanai no mājsaimniecībām. Līdz 2024. gadam jāparedz biosadalošo atkritumu savākšana vai kompostēšana mājas apstākļos.

Kaimiņiem situācija ir nedaudz labāka. Lietuvā ir nedaudz vairāk par 50% tukšaiņu, bet igauņi ir vēl apzinīgāki – tikai 12% pašvaldības atkritumu tiek izmesti mežā. Runā, ka tuvākajos 5-7 gados Getliņu izgāztuvē vienkārši nebūs vietas, un tāpēc atkritumus turp vairs nevarēs piegādāt. Tomēr joprojām ir noslēpums, kad tiks izveidota jauna valsts izgāztuve.

Aigars Peksens, Getliņu tehniskais direktors paziņo, ka šobrīd nevar sniegt detalizētu informāciju, jo uzņēmums aktīvi strādā pie šī uzdevuma risināšanas.

Doties uz konteinera pasūtījuma lapu?

Lejupielādēt mobilo aplikāciju, izmantojot Google Play un App Store