Gudrai atkritumu pārvaldīšanai ir tieša saistība ar jebkuru sistēmu, kurā tiek izmantota tehnoloģija atkritumu savākšanas efektivitātes, ekonomiskuma un ekoloģiskuma paaugstināšanai. Lielākoties šīs sistēmas ir aprīkotas ar IoT, monitoringa tehnoloģiju, kas ievāc un atseko datus reāllaikā. Tas palīdz optimizēt atkritumu savākšanu un stimulē nākotnes inovācijas.
Pamatojoties uz Vides aizsardzības aģentūras (EPA) datiem, aptuveni 75% atkritumu plūsmas Savienotajās Valstīs ir otrreiz pārstrādājami, bet, patiesībā, pārstrādāti tiek tikai aptuveni 30% pārstrādājamo materiālu. Ņemot vērā to, ka cilvēki ražo nedaudz vairāk par 2 miljardiem tonnu atkritumu ik gadu, ļoti daudz nevajadzīgo atkritumu nonāk pasaules izgāztuvēs un ūdenstilpnēs.
Atkritumu problēma pasaulē tuvākajā laikā neizzudīs, bet tradicionālās atkritumu pārvaldīšanas sistēmas nav pielāgotas cīņai ar pieaugošo atkritumu slodzi, ko ražo pastāvīgi pieaugošais iedzīvotāju skaits. Lai pārvarētu šo plaisu, ir jāievieš intelektuālās atkritumu pārvaldīšanas tehnoloģijas, kuras palielina efektivitāti, samazina izmaksas atkritumu savākšanai un vairāk atkritumus novirza izgāztuvēs.
Pirmais solis efektīvu un noturīgu atkritumu pārvaldīšanas sistēmu radīšanai ir – saprast, kāpēc nedarbojas mūsu pašreizējās sistēmas. Zemāk minētās tehnoloģijas apvieno IoT datu analītiku ar mūsdienu risinājumiem, kas palīdz atklāt problēmas un tās uzlabot līdz ar sistēmas attīstību.
Cilvēki ne vienmēr atrod laiku šķirot savus atkritumus attiecīgajās atkritumu tvertnēs vai konteineros. Lai mazinātu atkritumu nepareizu šķirošanu, Polijas kompānija Bin-e izstrādāja gudro atkritumu tvertni, kas izmanto objektu atpazīšanu, pamatojoties uz mākslīgo intelektu, un automātiski šķiro otrreizējo izejvielu atsevišķos nodalījumos. Pēc šķirošanas mašīna presē atkritumus un seko līdzi katra konteinera piepildījumam.
Gudrās atkritumu tvertnes pilnībā izslēdz cilvēcisko faktoru no šķirošanas procesa, paātrinot un vienkāršojot materiālu pārstrādi pārstrādes uzņēmumos. Tas var samazināt atkritumu pārvaldīšanas izmaksas pat par 80% un būtiski uzlabot darbinieku darba efektivitāti.
Mājas un uzņēmumi visā valstī uzticas parastiem atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Iknedēļas pakalpojumi pastāv jau vairākas desmitgades, bet ne vienmēr tās ir visefektīvākais variants.
Lai minimizētu nevajadzīgos braucienus uz izgāztuvēm un atpakaļ, kompānijas un asociācijas jebkāda izmēra atkritumu tvertnēs vai konteineros vai uzstādīt atkritumu līmeņa devējus. Šīs ierīces ievāc un saglabā datus par konteineru aizpildīšanas līmeņiem, ļaujot savākšanas dienestiem prognozēt, cik bieži tie ir jāiztukšo. Tas arī palīdz izvairīties no sabiedrisko konteineru pārpildīšanas un apkārtējās teritorijas piesārņošanas.
Pārstrādes centriem ir būtiska loma atkritumu apjoma samazināšanai, kas ik gadu nonāk izgāztuvēs un ūdenstilpnēs. Tomēr darbaspēka samazināšanas dēļ COVID-19 pandēmijas laikā, daudzi centri šobrīd strādā bez panākumiem, lai gan no visa spēka cenšas apmierināt pieprasījumu. Par laimi, pārstrādes roboti, kuri strādā uz mākslīgā intelekta bāzes, var palīdzēt kompensēt zināmus zudumus.
Šie roboti ir paredzēti materiālu, kas atbilst otrreizējai pārstrādei, precīzai identifikācijai un šķirošanai, kas palielina efektivitāti un samazina vajadzību pēc cilvēkiem. Laika gaitā tas ne tikai ieekonomēs pārstrādes centru naudu, bet arī palīdzēs pārvirzīt noteiktus materiālus, kuri pretējā gadījumā nonāktu izgāztuvēs.
Tāpat kā atkritumu līmeņa devēji, arī atkritumu vedējā uzstādītie svēršanas mehānismi var palīdzēt paredzēt piepildījuma līmeni un samazināt braucienu skaitu atkritumu savākšanai. Tie mēra un saglabā datus par atkritumu konteineru svaru, bet tad laika gaitā šo informāciju izmanto piepildījuma līmeņu prognozēšanai.
Pilsētu dienesti šo tehnoloģiju var izmantot, lai precīzāk noteiktu, cik bieži viņiem jāsūta savas kravas mašīnas, ar mērķi samazināt ikgadējos izdevumus atkritumu savākšanai.
Pilsētās papildu iedzīvotāju skaita pieaugumam palielinās arī vajadzība rast risinājumus atkritumu utilizācijai, kuri spēs tikt galā ar pieaugošo atkritumu apjomu. Dažas pilsētas šo problēmu risina, uzstādot pneimatiskās atkritumu tvertnes, kas ir savienotas ar pazemes caurulēm. Atkritumi iziet pa caurulēm uz atkritumu ievākšanas rūpnīcu, kur to var sašķirot vai vest prom. Šī sistēma novērš nepieciešamību ievākt atkritumus tradicionālā veidā, samazina elektroenerģijas izmaksas un palielina kopējo efektivitāti.
Cenšoties paaugstināt savākšanas efektivitāti un samazināt braucienu skaitu uz izgāztuvi un atpakaļ, ražotājs “Ecube Labs” ir izveidojis atkritumu kompaktoru, kas darbojas uz saules enerģijas. Šī ierīce var ietilpināt līdz piecām reizēm vairāk nekā tradicionālās atkritumu tvertnes. Šīs mašīnas saspiež atkritumus tiklīdz tas piepildās, lai palielinātu konteinera ietilpību, kā arī ievāc un nodod datus par piepildījuma un savākšanas laiku, lai kopumā vienkāršotu šo procesu.
Elektroniskie atkritumi, kas tiek nepareizi utilizēti, var nodarīt kaitējumu gan cilvēkam, gan arī apkārtējai videi. Par laimi, daudzas kompānijas un organizācijas izveidoja programmas elektronisko atkritumu utilizācijai, kuras pieņems un pat kompensēs vecās elektroierīces.
Kompānija ecoATM, kas nodarbojas ar intelektuālo pārstrādi, ir paveikusi vēl vienu soli uz priekšu, izveidojot kiosku līniju elektronisko atkritumu pārstrādei. Kioskos var uz vietas apmainīt elektroniku pret skaidru naudu. Lai gan tie ne vienmēr piedāvās naudu par salauztām vai iznīcinātām ierīcēm, tomēr tie pieņem telefonus, planšetes un MP3 atskaņotājus jebkādā stāvoklī un garantē to pareizu pārstrādi.
Piesārņotu atkritumu šķirošana ir viena no lielākajām pārstrādes centru problēmām. Cenšoties ierobežot nepārstrādājamo materiālu nonākšanu šajos centros, organizācijas palaida tādas aplikācijas kā RecycleNation un iRecycle, kuras atvieglo situāciju. Šīs aplikācijas sniedz lietotājiem informāciju par pārstrādes rūpnīcu noslodzes pakāpi un šādu centru atrašanās vietām. Aplikācijā ir arī detalizēti atbilstošu materiālu saraksti, kas lietotājiem palīdz noteikt, kādi priekšmeti var būt pārstrādāti.
Pilsētas visā pasaulē ievieš intelektuālus risinājumus atkritumu pārvaldei, lai ieekonomētu naudu un mazinātu iedarbību uz apkārtējo vidi. Topošās “gudrās pilsētas” ir šo tehnoloģiju spilgts piemērs reālajā dzīvē.
Sanfrancisko ik gadu izved no izgāztuves ap 80% savu atkritumu un var lepoties ar vienu no augstākajiem pārstrādes rādītājiem ASV. Daļēji pilsēta to panāca pateicoties partnerībai ar Recology – atkritumu savākšanas kompāniju. Kompānija Recology investēja 20 miljonus dolāru savu objektu modernizācijā un uzstādīja šķirošanas robotu tehnoparku ātrai un precīzai otrreizējās pārstrādes izejvielu šķirošanai.
Šie roboti veic daudz dažādus uzdevumus, tostarp arī atkritumu šķirošanu, materiālu atlasi, kas izmantojami otrreizējai pārstrādei, kurus savukārt palaida garām “tradicionālie” šķirotāji, un melnās plastmasas šķirošanu, ko citi šķirotāji nevar identificēt. Tas ne tikai garantē liela materiālu apjoma atbilstošu pārstrādi Sanfrancisko, bet arī palielina plastmasas maisu kvalitāti un pārdošanas apjomus.
Songdo bija viena no pirmajām pilsētām, kurā tika ieviesta atkritumu pārvaldīšana, neizmantojot kravas mašīnas. Tas tika panākts uzstādot atkritumu tvertnes, kas savienotas ar pazemes pneimatisko novadcauruļu sēriju, pa kurām atkritumi tika nogādāti uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Rūpnīcā atkritumi tiek automātiski šķiroti un pārstrādāti: ierakti vai sadedzināti enerģijas ieguvei.
Songdo bija pirmā sistēma, kas, pieslēdzot katru pilsētas ēku pazemes cauruļvadu sistēmai, novērsa nepieciešamību kravas mašīnām savākt atkritumus. Tas ne tikai samazināja ogļskābās gāzes izmešus, bet arī ieekonomēja pilsētas naudu. 2014. gadā sistēmas darbam jau bija nepieciešami vien astoņi cilvēki.
Amsterdama ir viena no ekoloģiski apzinīgākajām pasaules valstīm. Sava mērķa, CO2 izmešu samazināšanai par 95%, ietvaros, Nīderlandes galvaspilsēta nolēma ar intelektuālu tehnoloģiju palīdzību modernizēt savu sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu. 2014. gadā pilsētas varas iestādes aprīkoja dažus savus atkritumu vedējus ar svariem un uzstādīja aizpildīšanas līmeņa devējus sabiedriskajās atkritumu tvertnēs. Tad pilsēta izmantoja šos datus efektīvāku un ekonomiskāku atkritumu savākšanas grafiku izstrādei.
2020. gadā pētnieki no Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta un AMS institūta sniedza potenciālo risinājumu veco atkritumu atbērtņu tīrīšanai, kas diemžēl joprojām izvietoti gar Amsterdamas vēsturiskajiem kanāliem. Waste Streams koncepcija paredz peldošu atkritumu konteineru uzstādīšanu kanālos, no kuriem tos var savākt un atgriezt atpakaļ ar autonomajām laivām. Ja projekts izrādīsies veiksmīgs, sistēma novērsīs nepieciešamību izvest atkritumus no vēsturiskajiem rajoniem un kļūs par energoefektīvāku alternatīvu.
Ja jūs vēlaties mainīt to veidu, kādā pasaule tiek vaļā no atkritumiem, tad padomājiet par devēju uzstādīšanu savām atkritumu tvertnēm, aplikācijas lejupielādi utilizācijas veikšanai vai arī savā sabiedrībā virziet domu par efektīvāku atkritumu pārvaldīšanu. Lai arī šīs tehnoloģijas pagaidām vēl netika realizētas globālā mērogā, tomēr tās veido nākotnes bāzi, kurā tiks ekonomēta iedzīvotāju nauda un netiks pieļauta atkritumu nonākšana sabiedriskajās izgāztuvēs.