ANO mērķa apraksts par otrreizējo pārstrādi

ANO mērķis noturīgas attīstības jomā nosaka galveno nepieciešamību sadarboties noturīgiem un ekoloģiski atbildīgiem ražošanas un patēriņa modeļiem. Šāda vienaa no galvenajām stratēģijām, kura valstīm jāpieņem, mērķa ietvaros ir nosaukta trīs “R” pieeja: Recycle, Reduce, Reuse vai ražošanas samazināšana, atkārtota izmantošana un pārstrāde. Ziņots, ka tas palīdzēs garantēt, ka šāda pieeja palīdzēs kontrolēt un pārvaldīt atkritumu izmešu daudzumu.

Sabiedrība, fabrikas un valsts administrācijas jau daudzus gadus sadarbojas, lai paaugstinātu sabiedrības noturīgu informētību par otrreizējās pārstrādes svarīgumu. Viņi izstrādā speciālus pasākumus un politiku, kas vērsta liela atkritumu daudzuma, kas veidojas ik gadu, jaunu pārstrādes mēģinājumu meklēšanai.

Pārstrāde ļauj sasniegt divas galvenās priekšrocības:

• Tā ļauj atkārtoti izmantot lielu atkritumu daudzumu, kas pretējā gadījumā nonāktu izgāztuvē un sabojātu apkārtējo vidi;
• Tā ļaus ražot ekoloģiski tīras un drošas izejvielas, lieki nepatērējot materiālus un nebezgalīgos dabas resursus.

Pēdējo gadu laikā valstīm izdevies uzlabot atkritumu pārstrādes rādītājus, veicot investīcijas tehnoloģijās, informatīvi-izglītojošo darbību, kā arī uz speciālas politikas ieviešanas rēķina, kas saistīta ar pilsoņu un uzņēmumu veicināšanu apzinātai un kvalitatīvai atkritumu pārstrādei. Zemāk ir daži atkritumu pārstrādes utilizācijas piemēri attīstītajās valstīs.

Visu piecu atkritumu pārstrādes jomā visattīstītāko valstu apraksts

Zviedrija – no atkritumiem pie enerģijas

Šajā valstī strādā 34 elektrostacijas, kuras atkritumus pārstrādā enerģijā un tos sadedzina, ja tos nedrīkst otrreizēji pārstrādāt. Abos gadījumos atkritumus izmanto enerģijas padevei. Ar to pietiek, lai apgādātu 250 tūkst. mājsaimniecību. Tas viss ļauj būtiski samazināt saražoto atkritumu daudzumu un kaitīgo izmešu līmeni no tiem.

Pārstrādes kvalitāte Zviedrijā ir tik augsta, ka viņiem bieži nākas pieprasīt atkritumu importu no citām valstīm, lai visa gada garumā uzturētu elektrostaciju darbību pilnā jaudā.

Ziemeļeiropas valstis ir pirmatklājēji pilsētu un rūpniecisko atkritumu jomā. Piemēram, Zviedrija panāca milzīgus panākumus atkritumu šķirošanā un atkārtotā izmantošanā, pateicoties katra valsts iedzīvotāja iesaistīšanai un ieinteresētībai.

Japāna – segregācijas optimizācija

Rūpīgums – panākumu atslēga, tā tiek uzskatīts Japānas atkritumu utilizācijas sistēmā. Māju iedzīvotāji, kaimiņi – ir atbildīgi par sadzīves atkritumu šķirošanu un sadali, kā arī par sekošanu līdzi šo atkritumu savākšanai.

Piemēram, pirms utilizācijas plastmasai jābūt nomazgātai, no tās jānoņem etiķetes un uzlīmes. Kartona kastes ir saliekamas, lai ekonomētu vietu, un tad visi atkritumi tiek marķēti, norādot mājsaimniecības datus, lai garantētu, ka cilvēki ir pilnībā atbildīgi par atkritumiem un tiek ievēroti to utilizācijas noteikumi.

Lai japāņi pierastu pie pārstrādes, ielās neizvieto atkritumu tvertnes. Pilsoņi nes savus atkritumus mājās, bet tad patstāvīgi šķiro.

Šveice – atkritumu samazināšana

Viena no valstīm, kas viena no pirmajām saprata pārstrādes svarīgumu – tā ir Šveice. Alpu valsts parāda piemēru kā uzlabot pilsoņu informētību, veicot apmācības un ieviešot nacionālo politiku. Šajā gadījumā pūles tiek vērstas uz tādu atkritumu daudzuma samazināšanu, kas nav pārstrādājami.

Viens no izplatītākajiem līdzekļiem ir pakete. Lai tiktu vaļā no paketēm, pilsoņiem jāiegādājas “oficiālie” atkritumu maisi par augstāku cenu, savukārt šo atkritumu pārstrāde ir absolūti bezmaksas.

Salīdzinājumā ar 2000 gadiem pateicoties šādiem piemērotiem līdzekļiem aptuveni par 90 kg uz cilvēku samazinājās otrreizēji nepārstrādājamo atkritumu apjoms. Šveice ir arī pirmā valsts, kas sākusi pārstrādāt komposta pagatavošanai izmantojamos organiskos atkritumus.

Dienvidkoreja – pārtikas produktu problēma

Neskatoties uz pūliņiem, kas vērsti uz plastmasas, stikla un kartona pārstrādi, pārtikas produktu atkritumi ir galvenā problēma, kas pastāv mūsdienu pasaulē. Ap trešo daļu no visiem pārtikas produktiem tiek izmesti vai kļūst nelietojami. Tas palielina siltumnīcas gāzu izmešus atmosfērā, kas būtiski kaitē apkārtējai videi.

Dienvidkoreja apvienoja divus līdzekļus: noturēšana un investīcijas tehnoloģijās. Atkritumu maisiem ir noteikta cena, par kuru tiek finansēti pārstrādes procesi. Maisi ir biodegradējami un videi nekaitīgi. Tad Korejas iedzīvotāji nogādā atkritumus līdz utilizācijas punktam, kur maisus nosver. Jo lielāks ir maisa svars, jo lielāku cenu par atkritumiem samaksās Korejas iedzīvotājs.

Velsa – aktīva politika un izglītība

Vien 20 gadu laikā sadzīves atkritumu utilizācijas līmenis Karalistē pieauga no 5% uz 64%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropā.

Šādi rādītāji tika panākti, īstenojot ambiciozus plānus un līdzekļus, kuros piedalās visi – pilsoņi, uzņēmumi, valsts administrācijas.

Valsts panākumi ietver trīs posmus: atkritumu pārstrādes struktūras optimizācija, visaptveroša iedzīvotāju informētības kampaņa, politiskais veicinājums (nodokļi un naudas stimulēšana). Tuvākajā laikā Velsa plāno izstrādāt matraču un autiņbiksīšu – priekšmetu, kas iepriekš nekādā veidā netika ekoloģiski utilizēti – otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas.